Dictionary Definition:
Vattar [n. ag. of vatti, vac] one who speaks, a sayer, speaker M i.470; S i.63; ii.182; vi.94, 198; D i.139; A iv.32; v.79 sq., 226 sq.; Th 1, 334 (read ariya -- vattā for ˚ vatā); J i.134; SnA 272; PvA 15.