Meraya (nt.) [Epic Sk. maireya, cp. Halāyudha 2, 175 (Aufrecht p. 314); prob. dial.] a sort of intoxicating liquor, spirits, rum, usually combd with surā. D i.146<-> 166; M i.238; Pug 55; Dh 247; J iv.117 (pupphāsav -- ādi, i. e. made fr. flowers, cp. defn dhātakī -- puṣpaguḍa -- dhāny -- āmla -- sanskṛtaŋ by Mādhava, Halāy. p. 314). Five kinds are given by Dhpāla at VvA 73, viz. pupph -- āsava, phal' āsava, madhv˚, guḷ˚, sambhārasaŋyutta.