Dictionary Definition:
Cakkavāka [Vedic cakravāka, cp. kṛkavāku, to sound root kṛ, see note on gala] the ruddy goose (Anas Casarca) J iii.520; iv.70 sq. (N. of J No. 451); Pv ii.123; Miln 364, 401; -- f. cakkavākī J iii.524; vi.189=501.