Abhirūpa (adj.) [abhi + rūpa] of perfect form, (very), handsome, beautiful, lovely Sn 410 (= dassaniyaɔ angapaccanga SnA 383); J i.207; Pug 52; DA i.281 (= aññehi manussehi adhikarūpa); VvA 53; PvA 61 (= abhikkanta). Occurs in the idiomatic phrase denoting the characteristics of true beauty abhirūpa dassanīya pāsādika (+ paramāya vaṇṇa -- pokkharatāya samannāgata), e. g. Vin i.268; D i.47, 114, 120; S ii.279; A ii.86, 203; Nd2 659; Pug 66; DhA i.281 (compar.); PvA 46.