Kuñcita (adj.) [pp. of kuñc or kruñc; cp. Sk. kruñcati, to be crooked, Lat. crux, Ohg. hrukki, also Sk. kuñcita bent] bent, crooked J i.89 (˚kesa with wavy hair);v.202 (˚agga: kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā: expld on p. 204 by sīhakuṇḍale sandhāya vadati, evidently taking kuñcita as a sort of earring); of Petas, Sdhp 102.