Bhuttāvin (adj.) [bhutta+suffix ˚āvin, corresponding to Vedic ˚āyin] having eaten, one who has had a meal; nom. sg. bhuttāvī Vin iv.82; Miln 15 (+onīta -- pattapāṇi); PvA 23 (+pavārita); SnA 58; instr. bhuttāvinā Vin iv.82; gen. dat. bhuttavissa D ii.195. acc. bhuttāviŋ Vin i.213; Sn p. 111 (+onīta -- pattapāṇiŋ); J v.170; nom. pl. bhuttāvī Vin iv.81, & bhuttāvino S iv.289.