Atipāta [ati + pat] attack, only in phrase pāṇâtipāta destruction of life, slaying, killing, murder D i.4 (pāṇātipātā veramaṇī, refraining from killing, the first of the dasasīla or decalogue); DA i.69 (= pāṇavadha, pāṇaghāta); Sn 242; Kh ii. cp. KhA 26; PvA 28, 33 etc.