Dictionary Definition:
Abbhākuṭika (adj.) [a + bhākuṭi + ka; Sk. bhrakuṭi frown] not frowning, genial Vin iii.181 (but here spelt bhākuṭikabhākuṭika); D i.116, cp. DA i.287; DhA iv.8 (as v. l.; T. has abbhokuṭika).